Ziedi, kas stāv uz palodzes savītīs Drīzumā Plakāti, kas sen jau saplīsuši turās Uz viena durstekļa Koka rokas, grāmatas un glāzes Tik putekļus krāj Dzīve dzīvo dzīvi Bet kur lai liek šis pārdomas Ja nav, kam dot? Kur lai liek tās sajūtas Ja nav, kur nest? Izsistas bungas ne ar vālēm raudās Mūžīgi Vārdi tur spēku tikpat daudz kā dūres Ja godīgi Kaut mani vārdu paliktu uz mūžu kādam Atmiņā Kur lai liek šīs pārdomas Ja nav, kam dot? Kur lai liek tās vaimanas Ja nav, kur liet? Kur lai liek to bardaku Ja nav, kam brēkt? Kur lai izraud sajūtas Ja nav, kur lēkt? Kur lai liek tās pārmaiņas Ja nav, kam dot? Kur lai ieliek sevi tad Ja nav, kam būt?
Kur?
Vēstulēs
Ielāde ir pabeigta