Es gaidu ziemu

Man ir mana tēva rokraksts Man ir manas mātes smaids Dziļā vakarā skan baltas irbes balss Pļava noziedēs, bet manī paliek deviņvīru spēks Vakars ietīts sūnu zaļā palagā Sētā mazi soļi ienāk un kādas mātes šūpulī Tā kā vēstules vējš lapas izmētā Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu Maizes riecienu uz galda svētu lieku Ar pelniem iezīmē tēvs krustu baznīcā, kur Dievu lūdz Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu Es gaidu ziemu Es gaidu ziemu Man ir debesis, ko lāpīt No jumtu dzegām, palodzēm Pirkstu galos slēpjas kurzemnieka spīts Un katrā elpā, katrā lietā es par tevi atceros Dzērves kliedz un zilā tālē pazudīs Un lai ar viegliem soļiem ienāk Brīnumi, kam noticēt Mūs ar smalkiem diegiem visu sasaistīs Ļoti ātri paliek auksti rudenī, kad saule krīt pavisam savādāk Vakaros, kad tevis nav klāt...