Asaras vairs nav tā vērtas

Piespiedies tuvāk, lai teiktu, ka iesi prom Man nav žēl, tas kā instinkts Labo ar lēto aizvietot Tev nav daudz Tev ir maz Nelielā sirds kā balons pārsprāgst Iekšpusē viss noklāts sarkans Par tevi es atdotu vienu savu aci Un mērā kaut kādā atdevu Kamēr mīlēju akli Piespiedu kārtā Iespiedu sāpes sevī kā kārbā Agri vai vēlu viss jālaiž ir vaļā Asaras vairs nav tā vērtas Priecāšos arī tad, kad bēdas Pieliecies tuvāk, bet dzirdi tāpat, ko gribi Iedevu roku, bet jutu kā no tās ārā slīdi Tev bija daudz, likās par maz Man saule aust, tev tagad tā riet Saule riet Līdz izspiežas asinsvadi Pārlūzt trauslie kauli Aizmirstu kā mani sauci Un kilometrus, ko brauci Līdz vairs nebūs auksti Atradīsies jauni draugi Prieks man plūdīs cauri