Nav nevienas saules

Mēs viens otru stipri gaidījām, Solījām - nezinot Rozā lietus atkal nolija, No zemes pazuda - mūsu pēdas Savstarpējā ķīmija Ziedēja kā sakura Bet tā vētra visu postīja, Laiks nodzēsa - mūsu ēnas Es atceros to ziemu – acīs uguns dega tik balta kā sniegi Tas bija vairāk nekā skūpsti uz pieres Dvēselei nav miera Dvēselei nav miera – manā galvā svešās mēlēs tā kliedza Blakus sveša, sveša miesa, Pēc tam, kad pateicu tev pēdējo: “Ardievu...Ardievu!” Apkārt nav nevienas saules Kura sildītu mūs Un atkal rādītu ceļu mums Nav nevienas saules Viens otru mīlam uz mūžu Pat ja telpā ir tumsa Nav nevienas saules Kura sildītu mūs Un atkal rādītu ceļu mums Nav nevienas saules Viens otru mīlam uz mūžu Pat ja telpā ir tumsa Nav nevienas saules Vēl viena vasara bez Tevis... Atkal gara ziema bez Tevis... Un tā gadu no gada Bet es mūžam palieku tava.