Domāju, tu nāc

Aizvējā gūts, bet ēnai to nepazīt Tumsā arvien gaišāks kļūs Un rīta staros izgaisīs Es nemācēju teikt vai saskatīt Ēnas pusi to Aiz gaišām acīm paslēpto Tu teici – būs vieglāk, bet nav Tu teici – varbūt vēl nav Bet es domāju, tu nāc Tāpat vienam nesaglābt Bet vēl nē… Kādēļ nē? Bet es domāju, tu nāc Kā mēness tur savu seju klāj Kā pazaudējies noslēpums Viss nepateiktais paliks starp mums Tu teici – būs vieglāk, bet nav Tu teici – varbūt vēl nav Bet es domāju, tu nāc Tāpat vienam nesaglābt Vēl nē… Kādēļ nē? Bet es domāju, tu nāc Kur paliek mana balss? Te jau stāvu kādu brīdi un tevi tā neatrod Kur meklēt vārdus tos – Pazaudētos? Bet es domāju, tu nāc