Tālēs zilajās

Tu nāci man līdz, kad teicu lai paliec Tu nāci man līdz, kad es teicu Ka man nav skaidra tālākā virzienā Bet tik viegli gar ausi palaidi manus vārdus Es nezinu, cik ātri mēs viens otru atradām, Bet laikam pie vainas bija tās mazās sarunas. Un es gribēju lai kāds sāktu mani turēt, Kad paliku viens savā patvaļā. Gribu laisties tālēs zilajās Ar tevi vien, kur laiks pa laikam apstājās. Un es gribu tā, lai apkārt nav nekā, Tik par niekiem jādomā Cik bieži no trokšņa man galva sāp Un liekas, ka dzīve uz vietas stāv, Bet klusums un miers mīt uz tavas ielas, Un katrs pieskāriens ir kā vēlviens iegansts Ik reizi man palikt vēl ilgāk ar tevi Un peldēt kaut kur starp zvaigznēm un zemi Man patīk, kad mēs esam divatā Gribu laisties tālēs zilajās Ar tevi vien, kur laiks pa laikam apstājās. Un es gribu tā, lai apkārt nav nekā, Tik par niekiem jādomā Gribu laisties tālēs zilajās Ar tevi vien, kur laiks pa laikam apstājās. Un es gribu tā, lai apkārt nav nekā, Tik par niekiem jādomā