Tukša telpa liek Man sirdij klusai būt Vientulība - krasts, kur labāk nenokļūt Simtiem smilšu pulksteņi sev laiku krāj Mazos domu graudus lēniem soļiem klāj Nav šaubu vairs, stāsts par patiesu kļūst Ne jau vientulībai vienmēr draugos būt Tiešām Mēs satiksim savus nosapņotos mīļākos Kas sildīs aukstajās dienās, tumšos vēlos vakaros un pēc Gadiem ilgiem un ceļiem tālākiem Sirdis sajutīsies tuvas ar tiem kas blakus mums būs Smaids ... un smiekli kā vēja spēle Savienoti ziedi dzer rīta mēles Kopā ejam cauri lietum un saulei Mūsu mīļie būs mūsu dzīves jūtas un kauli Kad tumsa nāk un pasauli noliedz Sirds saskaras ar sirdi, un gaisma atplaukst Nav vairs vientulības, nav nevienas sāpes Mūsu mīļie mūs vienos ...... blakus būs Ne jau vientulībai vienmēr draugos būt Tiešām Mēs satiksim savus nosapņotos mīļākos Kas sildīs aukstajās dienās, tumšos vēlos vakaros un pēc Gadiem ilgiem un ceļiem tālākiem Sirdis sajutīsies tuvas ar tiem kas blakus mums būs
Sirds saskaras ar sirdi
GAISAA
Ielāde ir pabeigta