Lielās cerības

tā bija baigā vasara kad visi šķīda ārā uz četrām pusēm paklīda un nesastapās vairāk es pārtinu tās makšķeres uz cita dīķa pusi kaut klusi iekšā cerēju ka būsi līdzi nākuse ardievu, lielās cerības ardievu, sapņu nams kam reiz mēs akli ticējām tas nav vairs iespējams mēs bijām starp tiem visiem kas viens ar otru aprod bet patiesi līdz galam sevi nekad neatdod piedod, mīlestība mana, tu, kas paliek viņpus kraujas kļūdas mēdz būt, vai, cik dumjas esiet sveicinātas, skumjas! ardievu, lielās cerības ardievu, sapņu nams kam reiz mēs akli ticējām tas nav vairs iespējams