Jautājums

Kā viļņi, kas akmeņiem pieskaras Esam taisnes, kas vienreiz tik satikās Tavs skatiens vēl manu nesaprot Uz brīdi sirds klusi tevi iemīļo Tu apmaldies Es esmu miglā viens Tu pazūdi Un atceros, kā Aizvēri durvis, pat nezinot To, kas varēja būt starp mums Tagad paliks kā noslēpums Tu aizvēri durvis, man jautājot Vai es gaidīšu tevi vēl Vai mēs tiksimies kādreiz vēl Nu saulstari dzelmi jau izgaismo Es sajūtu Tevi un apstājos Es zinu - Tu tuvu, bet neredzu Tevi gaidot, es mūžam te paliktu Tu parādies Un migla zūd Tavā siltumā Tu pasmaidi Un atceros, kā Aizvēri durvis, pat nezinot To, kas varēja būt starp mums Tagad paliks kā noslēpums Tu aizvēri durvis, man jautājot Vai es gaidīšu tevi vēl Vai mēs tiksimies kādreiz vēl Aizvēri durvis, pat nezinot To, kas varēja būt starp mums Tagad paliks kā noslēpums Tu aizvēri durvis, man jautājot Vai es gaidīšu tevi vēl Vai mēs tiksimies kādreiz vēl