Vēstule ar atskaņām (Sprīdītis)

Kāds laiks jau pagājis, Čalis aizbrauca uz štatiem Pirms diviem gadiem.. ja nešaubos.. kādiem. Sūta vēstules, ka apceļojot Kaliforniju, ''Nevelkot gan'', saka, ''atpakaļ uz Latviju''... Skumstot vienīgi pēc draugiem un radiem, Tas vienīgais būtu, kas izved no rāmjiem. Tā pa vakariem mēnesī skatās, Savējos atcerās, draudzeni prasās. Nemācās, strādā viesnīcā kaut kādā, Pelna jau nesūdīg', simts stoikas dienā Visu cieņu, vecais, tā neko iekārtojies Kāposts i', nu, ta' pats tikai turies! Skaties, vecais, Tavu veselību nopietni... To pa' naudu nenopirksi, Ai, Tu tač' pats zini. Ko es gribēju? Ā, sveicienus nodot: ''Pasveicini visus un ceru atbraukt šogad''. Piedz. Virs galvas mūžīgs piena ceļš, Un mūžīgs ceļš zem kājām, Tas ved uz zemi laimīgo, Un izrādās - uz mājām. Jā, vienām no vēstulēm Tu rakstīji, ka pietrūkst Vecmātes pīrāgi, ko pa reizei iekost. Saki: ''Lētie burgeri jau sēžot, kunģi griežot'', Nu, vo - BEIDZOT! Latvijā Tu biji uz tiem nereāli traks, Es tač' Tev teicu, a Tu atbildēji: ''Pasakas!'', Labi, pietiks.. Eu, kā tur vecenes? Stabili, ne visai vai man sastāstija Oļegs? Neesmu tur bijis, cik vien redzējis pa kasti, Terors, snaiperi - iet jums tur karsti! Saki: ''Ciemos brauksi, ņemsi mani līdzi'', ''Ko es šinī bedrē, paldies, ka palīdzi!''. Bet nevar... Ģimene... Es tur kājas atstiepšu, Vientulību necieš', Tu pazīsti latviešus! Un visi tie marsieši, Tu pats teici šmotk, Resni kā cūkas, saprasties grūti. Pie tam vēl angliski vispār nerubiju, Hu.. tui.. Da, labi, ko es gruzīju... Piedz. Virs galvas mūžīgs piena ceļš, Un mūžīgs ceļš zem kājām, Tas ved uz zemi laimīgo, Un izrādās - uz mājām. Katru tavu vēstuli pārlas' trīs reizes, Kā reiz' lasu vienu un atkal mani pārsteidz: Pareizi, ja kož, tad kož, cik vien lien, Saki: ''Resnie tur tik vien kā vien' dien' '', Nu, jā, Tu ko... Krievs paliek krievs, Es jau to pamanīj', kad mēs kodām uz ielas, Par Tevi nešaubos jau kopš pirmās dienas... Bet, nu, labi, tas tā... Ko es vecas tēmas cilāju... Ja ar vienu kāju itkā pagātnē dzīvoju, kopš Tu aizbrauci - tāds vārds kā ''draugi''nepastāv, Tādu nav. Bija viens, bet, nu, čau! Nemaz nevaig'... šaubos vai kāds spēs Tevi aizvietot... Vērtības, kas Tev piemīt, cits tās aizskalo. Manas mājas durvis Tev mūžīg' būs vaļā, Un manā sirdī priekš Tevis atradīsies daļa. Vietas, kur glabāt atmiņas par Tevi, Jo mēs esam kā brāļi - to es turu pie sevis, Jebkur, kur Tu atrastos, Ķīnā vai Štatos, Ko es peros... Nav nozīme kilometros, Vienmēr būs ceļš, kas ved tieši uz mājām. Strupceļu nav, Tu zini, mēs Tevi gaidām, Jā, mēs Tevi gaidām!