Pastaiga Tukšumā

E Esus4 E pametis spogulī seju C es laukā no mājas eju E Esus4 E pa ceļu jau simtkārt ietu C atkal uz citu vietu E Esus4 E it kā jau virsū nelīst C it kā jau esmu melis E Esus4 E it kā jau varētu palikt C puzli vai svecītes salikt Em11 jo var taču klejot bez mitas F maj9 bez sejas savas vai citas C tāpat ar aizvērtiem plakstiem Em11 pār putnu pēdām un rakstiem glāstīt vai ķemmēt šo nakti kaut citu sen liecina fakti kaut pašam uz sevi sen nieva: kāpēc tam kam ir viss nav Dieva tā eju un eju pa taku līdz pretīm nāk mālders ar laku: kā visi tu nomākts un īdīgs tad labāk nu vazājies spīdīgs vai tiešām gana ir trakots un turmpāk es dzīvošu lakots vai tiešām vai tiešām vai tiešām es muldēšu rindiņām ciešām bet pastaiga atkal ir galā laiks atgriezties vecajā alā ciet acīm bez sejas ar tausti kur šūplādes kliņķus vien rausti ir atskaņas tātad ir dzeja un spogulī pamesta seja bez kauna un pagrabā sauna nav sevis – nav nekā jauna E 001220 Esus4 002220 Em11 030455 C 010233 Fmaj9 010331 www.krustaskola.lv blogs.krustaskola.lv