Edītes dziesma

C Pēdējam šakālim aizā Am un pēdējam kovārnim gaisā - F katram savs kliedziens Dm no dzimšanas līdzi ir dots, C tu man reiz atdevi Am savu visskaistāko dziesmu, F aizliegtā balss, Dm G man tavs klusums ir svētāks par to. Am Es tev reiz atdevu F manu visskaistāko dziesmu, Am tāpēc ka citam nevienam F G tā domāta nav, C dziesmiņu manu vēl tagad Am es redzu tev acīs, F un tev nav bijušas C skaistākas acis nekad. Dziesmiņu manu vēl tagad es redzu tev acīs, tīra kā zvaigzne pie debesīm ziemā tā mirdz, pazūd kā šakāļi bailes no dvēseles ellēm, paliek un nebaidās vienīgi ticoša sirds.