Mīlas balāde 2

[C] Vai izstāstīt [G] varu, vai [F] nodziedāt [C] to, Ko [F] glabā un [Am] jūt mana [G] sirds. Man [F] liekas mans [G] sapnis ir [Em] bezgala [Am] tāls Kā [F] zvaigzne, kas [C] visumā [G] mirdz. [C] Pār septiņām [G] jūrām es [F] varētu [C] iet Un [F] meklēt vēl [Am] tūkstošiem [G] gadu. Pie [F] tā, kas ir [G] līdzās tas [Em] ceļš ir tik [Am] tāls Līdz [F] es savu [G] laimīti [C] radu. Man [F] patīk šī [G] pasaule [C] plašā, Man [F] patīk te [G] nodzīvot [C] dienu, Man [F] patīk simt [G] tūkstošiem [Am] lietu, Bet [C] iemīlēt [G] varu vien [C] vienu. [C] Vai izstāstīt [G] varu, vai [F] nodziedāt [C] to, Ko [F] ilgi jau [Am] sirsniņa [G] jūt. Es [F] vēlos tev [G] nesacīt [Em] vairāk [Am] neko Es [F] vienīgi [C] vēlos te [G] būt. Šai [C] pasaulē [G] sen jau ir [F] iekārtots [C] tā Ir [F] zelts un ir [Am] slava un [G] gods. Un [F] tomēr tev [G] šķiet, ka tev [Em] nav it ne[Am]kā, Ja tev [F] nekas [G] vairāk nav [C] dots. Man [F] patīk šī [G] pasaule [C] plašā, Man [F] patīk te [G] nodzīvot [C] dienu, Man [F] patīk simt [G] tūkstošiem [Am] lietu, Bet [C] iemīlēt [G] varu vien [C] vienu.