Tīnīte

Rīgas stacijā uz perona viens zēniņš, jauku meiču apķer, viņai saka tā... Skuķīt laižam mēs uz jūru- Vecāķiem, jauki sēdēt smiltīs, divatā Meitiņ' smaida, zēnam atbild. Klusu!!! čalīt, nespīd tev nekas no tā. Ko tu savā prātā izdomā... un man ausī, tagad žvadzina. 2x Es esmu tīnīte no labas ģimenes, man prātā mīla nav pie jūras smiltiņās. Uz kafejnīcu aizved mani gan, tad jau izdomāsim abi kaut ko gan. Puisēns laikam bija panku biedrībā, sazin, velns, ko "HEAVY METAL" nozīmē? puse matu galvas virsū nebija kāju pirksti,kedās, grābstās asfaltā Tā tie abi Rīgas ielās izgāja, un pie Vērmaņdārza lēnām nonāca. Cigaretes abiem zobos kūļājās, bet meiča zēnam atkal saka tā.... 2x Es esmu tīnīte no labas ģimenes, man prātā mīla nav pie jūras smiltiņās. Uz kafejnīcu aizved mani gan, tad jau izdomāsim abi kaut ko gan. Kad tie abi laukā, beidzot, iznāca Meitiņa, pa pusei, pilnā bija gan, paklupa, bet,tomēr, piecēlās un,tīrot drēbes, zēnam klusi teica tā 2x Es esmu tīnīte no labas ģimenes, man prātā mīla nav pie jūras smiltiņās. Uz Daugavmalas skvēru aizved mani gan, tad jau izdomāsim abi kaut ko gan. Daugavskrasta skvēra sēdēja tie ilgi, līdz, beidzot, kautrību tie pārvarēja gan, uz soliņa ar mīlestību noņēmās, bet meičai prātā savi vārdi nerimās. Es esmu tīnīte no labas ģimenes, man prātā mīla nav pie jūras smiltiņās. Uz kafejnīcu aizved mani gan, tad jau izdomāsim abi kaut ko gan. Es esmu tīnīte no labas ģimenes, man prātā mīla nav pie jūras smiltiņās. Uz Daugavmalas skvēru aizved mani gan, tad jau izdomāsim abi kaut ko gan.