Es nezinu

Es nezinu ar kādiem vārdiem Tevi uzrunāt, un nezinu vai vispār es pie Tevis drīkstu nākt, Bet ja man kādreiz aizliegtu par Tevi nedomāt, Es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, tad sevi jaunai dienai vispār modināt 2x Es pazīstu to skatienu, ar kuru manī lūkojies, jo tā ir mana dzīvība, pie kuras padzerties Bet ja nekad man neļautu, tai akā veldzēties, Es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vairs citās acīs vispār lūkoties Es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vairs citās acīs vispār lūkoties Es atmiņā sev ieslēdzu, kā dzejnieks vārdos tēlu, it visu,ko man sacīji, kā runāji,kā smējies Bet ja man piespiestu, no visa tā reiz atsacīties, es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vēl kādreiz vispār mīlestību vēlēties es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vēl kādreiz vispār mīlestību vēlēties