Rudens naivums

Ak,ruden,tu viltīgais ,ruden, Tu skūpstīji vasarai roku Tai solīji zeltu un naktis Baltā miglā zem mēness loka. Un nosarka vasara kļavās Un pielija bērzi ar zeltu Tā skurbajiem čukstiem ļāvās Likās gaisos to celtu. Un aizvijās neprāta dejā Ar rudeni roku rokā Kad nostāja vēji,pie kājām Tai noklājās krāšņākās rotas Zelts nodzisa pelēkos lietos Un saule aizsedza vaigu Vējš klausījās vasaras čukstos Par Naivumu,Kaisli un Laiku.