Aizplīv vējā kā ziedlapu sniegi Smalka smeldze un neticu vairs Ka vēl lūpās plauks smaidi un liegi Mani uzrunās pieskāriens kairs. P. Tikai ceriņos,ceriņos baltos Tveras vakars un prom negrib iet Smaržās kaistošu apmetni maigi Zilai naktij ap pleciem tas liek. Izris zvaigznes kā dimanti zālē Smilgas vakarvējš saudzīgi glauž Un pār mirkļiem,kas rītausmā bālē Mēness plakstus ir pievēris jau.
Ceriņos baltos
Emburgas zēni
Ielāde ir pabeigta