Dulla diena

Jau deviņos no rīta no gultas ārā krita Bet neko nesasita Jānis Bet divos pēcpusdienā ar galvu tieši sienā Kā tukša benzīnkanna Anna Kā notika, kā bija, kas to lai tagad zina Vien varbūt kaimiņiene Ņina Varbūt vien kaimiņiene, varbūt vien kaimiņiene Varbūt vien kaimiņiene Ņina, Ņina Ai dulla, dulla, dulla Ai dulla, dulla, dulla Ai dulla, dulla, dulla Ir šī diena Tad vakarā ap sešiem jau diviem puikām svešiem Sit Pēteris ar Daci pa aci Bet divpadsmitos naktī sit kāju ātrā taktī Mans nevainīgais brālis Kārlis