Klusa Vēstule Mīļotajai

Durvis atvērās, un ienāci tu Kaut aiz tevis tās kāds aizvērtu Un tevi prom nelaistu Diez vai kādreiz spēšu tevi aizmirst Diez vai kādreiz atzīties, ka iemīlējos Kaut to nevēlējos Saki, lūdzu, vēlreiz, ka mīli Tikai čuksti klusu, lai neizdzird kāds Kāds, kam baigi skauž Tikai čuksti klusu, lai mūsu laimi nenoskauž Kur mēs viens bez otra iesim? Bez dvēselēm pa pasauli skriesim Padomā, kā mēs bez otra sirgsim Cik ilgi pēc tam piedošanu pirksim Ne jau tikai lūšiem ir nagi, Zini, laimīgiem arī reiz sāp Tikai vēlējos, lai tu paliec, Lūdzu, neliec man pazemē kāpt Tikai vēlējos, lai tu paliec, Lūdzu, neliec man pazemē kāpt Bet ja lūgsi, tad kāpšu bez bēdām, Smiešos sejā, kad nelabais ķers Ja man jāzaudē tevi bez pēdām, Labāk ļaušu, lai zibens mani sper Ja man jāzaudē tevi bez pēdām, Labāk ļaušu, lai zibens mani sper