Sūdzēsim Grēkus

1.Nemanot kā dienas pārdzīvot? Satikāmies krustcelēs, divas alkšņa lapas mēs Pakalpot, saites ciešāk savelkot Tad saites dūmos izsvēpēt, lai pelnus aiznes dienvidvējš Aizbēgsim, priežu mežos klaiņosim, Kur neviens mūs neatradīs, mūsu pirkstus nelauzīs Cerēsim, savu zeltu meklēsim Kā lai pastāstu to tev, ka zelts ir būt mums pašiem sev? Pre-chorus Ja sildīties, tad tikai uz gailošām oglēm Ja robežas lauzt, tad sitot ar dūrēm, līdz sāp Ja uz uzskatiem kāpt, tad bradāt ar metāla zolēm Un ja augstāk mazliet, uzreiz labāk virsotnē kāpt Piedz. Sūdzēsim grēkus viens otra guļamistabās Zaudēsim spēkus, otru dievinot. Rakstīsim tēlus, ko pašiem nogalēt, Pirkstus berzīsim jēlus, dzīvi tērējot Lai cik ar tornī augstā, reiz tavs krusts arī kritīs Tas kritīs tev uz krūtīm, un asaras tad plūdīs Lai cik ar tornī augstā, būs kalni vienmēr augstāk No tiem var redzēt tālāk, no tiem var redzēt plašāk 2.Kā to spēt, cik drosmes vajadzēs? Savu ceļu pazaudēt, nevienam neteikt, kur tas ved "Kā tad tā?" visi brīnās neziņā "Kā var tie zaudētāji būt, un tai pašā laikā dzīvi kļūt?" Maldīties, lietus lāsēs klausīties, Un stāstīs tad, kur jāiet mums, to stāstīs plašais debesjums Iesim tur, lai tas mūs aiz rokām tur Diviem vien tur - man un tev - būs atļauts palikt pašiem sev Pre-chorus Es gribu turēt tevi rokās pilnīgi kailu Nost ar gaumīgajiem, nost ar tiem, kas tik bezjēgā bļauj! Iešu ēnās bez lāpas, līdz nebūs no tumsas man baiļu Nost ar visiem, kas domā, ka tie kaut ko aizliedz vai ļauj! Piedz. Sūdzēsim grēkus viens otra guļamistabās Zaudēsim spēkus, otru dievinot. Rakstīsim tēlus, ko pašiem nogalēt, Pirkstus berzīsim jēlus, dzīvi tērējot Lai cik ar tornī augstā, reiz tavs krusts arī kritīs Tas kritīs tev uz krūtīm, un asaras tad plūdīs Lai cik ar tornī augstā, būs kalni vienmēr augstāk No tiem var redzēt tālāk, no tiem var redzēt plašāk