Piemājas zemīte

A E Mans brālis mīl, ko sauc par mūsu zemi, A A7 Un kā reiz vecaistēvs viņš atkal klaušās iet, D A Un, kad tam dzenis priedē izkals krusta zīmi, E A Mans brāļa dēls tad mana brāļa pēdās ies. A E Ir manam brālim piešķirts sīciņš zemes pleķis, A A7 Viss cits ir baronam, ko nu par tautu sauc. D A Šai pleķī ganās cūka, teļš un pērnais teķis, E A Un govs, ko brāļa sieva divreiz dienā slauc. A E Gan vēlu vakaros, gan tāpat rītos agros A A7 Mans brālis savu pleķi rušina un kopj, D A Jo cauru dienu jādar` tas, ko pavēl vagars, E A Un jādar` tas, kas rīkojumos rakstīts top. A E Bet strādāt pleķī sīkajā tam pietiek spēka, A A7 Tur, kā reiz klaušu laikos, izzūd nogurums. D A Gar ceļmalu mans brālis sapļauj govij sēku E A Un kaplē nezāles, līdz novakars top vēls. E Tur četrās vagās brangi kartupeļi kuplo, A A7 Tur mazā nostūrī ir trīsreiz pļaujams siens, D A Aug burkāni un dilles, zirņi, kāļi, pupas, E A Un žogmalē trīs astras Kapusvētkiem zied. A E Ai, zeme, zemīte, tu sīko pleķu vieta, A A7 Tu verdzināto ļaužu cerība un prieks, D A Un lielā padomjzeme lūr caur žoga mietiem, E A Kā manam brāļam dārzā gurķi aug un briest. 1.pant.