Saimnieks Griķis

D A Kāds saimnieks, vārdā Jānis Griķis D Bij` niknas sievas nagos kritis. G D Tā bieži tam pa kaklu jauc A D Un niknā balsī virsū sauc. G D Tā bieži tam pa kaklu jauc A D Un niknā balsī virsū sauc: D A Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā, D Tev kas nelabs padomā! Tā pagāj` gadi piec` ar pus`, Bet sieva plūkties nepiekus`. Vīrs sievai teic: man apnicis! Es labāk justos nomiris. Viņš kraujas malā nostājās Virs atvara, kas vārījās, Un sievai teic`: būt vieglāk gan, Ja striķiem rokas sasiet` man`. Un kad tā smaidot paklausa, Vīrš dveš: man kājas neklausa. Viņš sievai teic`: būt vieglāk, Ja atvarā tu iegrūst` man. Tad sieva kalnā uzrāpās, Un lejā nākot ieskrienās, Bet pirms tā vīram pieskarās, Viņš veikli sāņus palecās. Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā, Tev kas nelabs padomā! Ak, mīļo sieviņ, es labprāt No slapjas nāves tevi glābt`. Tur tiešām jāraud, nav ko smiet, Kamdēļ man rokas sēji ciet? Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā, Tev kas nelabs padomā!