Bāra logā

Ar katru dienu biežāk skaļi balsis galvā kliedz „Tu taču apzinies ka šobrīd viņu ar rokām neaizsniegt?” Jo vairāk laika paiet, jo viss nereālāks šķiet Bet man nav kur skriet, vismaz prāts tā liek Redzu sevi tagad bāra logā Un vienu glāzi paceļot jau stiepjos pēc otrās Kā suns kas noklīdis, pagalam izmircis Es nepaspēju šodien saņemt sevi rokās Starp debesīm un zemi ilūzijas uzburtas Es nepazīstu Tevi, laikam sevi arī, tā izskatās Bet balsis galvā nemitīgi par gudrām izliekas „Piepildījums tas pēc kā jācīnās” Dienas vairs pat nešķiet vienmuļas Kad izliekos ka viss ir kārtībā Ir skumjas paslēptas no saules gaismas Bet pienāk atkal nakts un sāp...