Es tagad zinu

Es nelūdzu lai Tu sniedz man to ko vēlos Visrūgtākais ir kas cits ko sagremot Vai tiešām lūpas ir jātur ciet lai atklātos? Es domas nelasu nav pa spēkam izburtot Kā no ikdienas atslēdzies Pret dzīvi laikam noziedzies... Tik tukšu mani atstāji, pameti Bija pašam jāuzmin Ka varu Tevi negaidīt Salāpīt Man rētas nāksies vienam Jo cik gan grūti Tev bija likt man nojaust Ka iznākums būs tāds Tik tukšu mani atstāji, salauzi Paldies, es tagad zinu kā ir ciest... Nav jaunums nekāds ka es nespēju valdīt pār sevi Un esmu runājis daudz un dikti, muļķīgi... Bet vai tad nebiju pelnījis saņemt skaidru atbildi? Tas tā kā pagaidām būtu viss, aizmirsti... Man bija jādzīvo neziņā Joprojām jāmokās bezmiegā Mans mērķis nav žēloties meklējot vainīgo Tā dzīve mēdz spēlēties apstākļus izmainot Bet grūti ir izlikties ka nesāp kad savaino Par vārdiem tik atklātiem lūdzu man atvaino...